Jau pēc aptuveni 1,3 km, neizbraucot ārpus Mazsalacas, pirmais apskates objekts – Valtenberģu muiža. Muižas ēkas būvētas vēlīnā klasicisma stilā. Pili ieskauj parks. Pie muižas ērti piestāt - šeit ierīkota atpūtas vieta „Draudzības pļaviņa”, bet, ja nevēlaties izkāpt krastā, muižu var apskatīt arī no laivas.
Šeit var uzkavēties arī ilgāk un doties izstaigāt Skaņākalna dabas parka takas - Kurbada, Meža mācību un atpūtas taku, Rūķu taku. Parks stiepjas 3 km garumā gar upes krastu. Daudzi parka dabas objekti redzami arī no upes.
Valtenberģu muižai pretējā krastā – Lībiešu pilskalns. Pilskalna malā, kas ir Salacas ielejas nogāze, apskatāma Lībiešu upurala.
Aptuveni 300 metrus tālāk no upes dzīlēm slejas Bezdelīgu klintis, kas vislabāk apskatāmas tieši no upes. Šeit apskatāmas trīs alas. Vecākā ala pieejama tikai no upes, savukārt jaunākā atklāta nesen un to ir visērtāk izstaigāt.
Tālāk ik pēc pārsimt metriem seko vairāki dabas objekti. Labajā krastā – Vilkaču priede, Velna akmens; savukārt kreisajā – Taisnā ala, Oļu ala, Līkā ala, Dzelves kalns. Turpat arī Eņģeļu ala, kura savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus. Ala ir tikai ap 5 m gara.
Laižoties tālāk - Velna ala, par kuru nostāsti vēsta, ka tur dzīvojis velns, kas nelicis mieru Mazsalacas iedzīvotājiem. Turpat pie alas atrodas Skābumbaļļa, kuras dzidrais avota ūdens veldzē apmeklētāju slāpes karstajās vasaras dienās. Vēl mazliet uz priekšu redzamas Neļķu klintis - sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā, kas savu nosaukumu ieguvušas no smiltāja neļķēm, kas augušas uz klints sienas.
Aptuveni 600 m aiz Neļķu klintīm, visgludākā lielā klints Latvijā – Skaņaiskalns. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Smilšakmens siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu - neparasti skaidru atbalsi. Turklāt klausītājam rodas iespaids, ka sarunbiedrs pārkļuvis pāri upei Skaņā kalna virsotnē un sarunājas no turienes.
Laižoties tālāk, aptuveni 1 km lejpus Skaņākalna dabas parka, atpūtas vieta „Silmači”, kur var ierīkot apmetni.
1,5 km tālāk Dauģēnu klints - viens no lielākajiem vidus devona smilšakmens atsegumiem. Vēl nedaudz uz priekšu atrodas atpūtas vieta „Dauģēni”.
Tālāk mērojami aptuveni 4 km līdz Ķāvu dižakmenim, kas savu vietu radis upes kreisajā krastā. Labajā krastā – Pēcas purvs.
Nākamo apmetnes vietu var ierīkot pēc 1 km „Puņmutēs”. Maršruta tālākajā posmā nav īpašu apskates objektu, bet ir iespēja baudīt Salacas ielejas dabas parka mieru. Nākamā apmetnes vieta „Eži”, Staiceles pagastā (aptuveni pēc 12 km). Pēc 4 km neogotikas ķieģeļu stilā celtā Vīķu muiža, kas atrodas Staiceles lauku teritorijas ciemā Vīķi. Vēl 6 km un ir sasniegts galamērķis – Staicele. Maršrutu var noslēgt pie Staiceles papīrfabrikas aizsprosta.
Ja vēlaties maršrutu izbaudīt kanoe laivās, tad laivu noma „Jenču laivas” palīdzēs izvēlēties vispiemērotākās.
Jāievēro, ka maršruts ved cauri Salacas ielejas dabas parkam, tādēļ nakšņot drīkst tikai šim nolūkam paredzētās vietās.