Sākums › Pakalpojumi › Laivu maršruti

Laivu noma piedāvā aizraujošu braucienu Gaujā. Šo maršrutu uzsāk no Jeņču laivu kempinga teritorijas (Gaujas iela 90a, Cēsis).

Nākamā tuvākā apmetne ir "Kvēpene", kas atrodas Gaujas labajā krastā. "Kvēpene" ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Šajā posmā ir apskatāms varenais pieclatnieka ozols. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis.

Laižoties zemāk pa Gauju, aiz diviem gandrīz 90 grādu līkumiem kreisajā krastā, iepretim Vēverlīcim ir Briedīšu iezis, ko ieteicams apskatīt no upes, jo objekts nav labiekārtots un nav pielāgots apmeklētājiem.

Puskilometru aiz Briedīšu ieža Gaujā ietek Amata, kas ir viena no Latvijas straujākajām un skaistākajām upēm.

Pēc neilga brīža upes labajākrastā skatam paveras Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties.

Pie Ķūķu ieža kreisajā krastā ir lieliska apmetnes vieta, kur var uzturēties apmēram 20 cilvēki. Šeit aizliegts atstāt atkritumus un kurināt ugunskurus! Zaļā tūristu apmetne ir īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas NP apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām bez ugunskura kurināšanas iespējām, kas nav paredzēta piebraukšanai ar transportu, izņemot velosipēdus.

Līdz nākamajai apmetnei "Skaļupe" ir 3,9 km, tālāk pēc apmēram 4,5 km sekos apmetne "Katrīnas" un tad jau pēc apmēram viena kilometra Līgatnes pārceltuve.

Laižoties šo posmu pa Gauju, jūsu skatam Gaujas labajā krastā pavērsies Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī Enkurakmens iezis, kas savu nosaukumu atguva tikai 2007. gadā. Līdz tam kartēs klints nosaukuma vispār nebija. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs "Līgatne".

Pirms Līgatnes Gaujas kreisajā krastā stalti slejas varenais Spriņģu jeb Līgatnes iezis. Klintis ērti apskatāmas no upes, to apkārtne nav speciāli labiekārtota un nav pielāgota apmeklējumam. Netālu Gaujas kreisajā pusē ietek Līgatnes upe.

Aiz neliela līkuma esat nonākuši pie Līgatnes pārceltuves, kreisajā krastā atrodas Kanoe kempings, kur  var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, kur ir veikals un sabiedriskais transports.

Līgatnes pārceltuve ir vienīgā saglabājusies Gaujas pārceltuve. 17. gadsimtā pār Gauju bijušas 9 celtuves, lai nodrošinātu ērtu satiksmi ar Igauniju un Krieviju. Aizvadītā gadsimta 20. – 30. gados satiksmes nodrošināšanai bez jau tālā senatnē minētajām Valmieras un Siļķu pārceltuvēm šāda veida ierīce bija galvenais pārcelšanās līdzeklis pāri Latvijas upēm.


Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus.

Līgatnes pārceltuve ir vienīgā šāda veida pārceltuve Baltijā. Pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļos. To veido 2 paralēli novietotas koka laivas, kuras savieno dēļu klājs. Trose, kas nostiepta pāri upei, neļauj straumei aiznest prāmi, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Prāmnieks tikai ievirza pārceltuvi straumē.

Prāmi pēc Otrā Pasaules kara par saviem līdzekļiem izveidoja Līgatnes papīrfabrika, lai nodrošinātu strādniekiem un skolniekiem no Gaujas pretējā krasta iespēju nokļūt Līgatnē. Pirms kara pārceltuves vietā atradās tilts, kas kara laikā tika iznīcināts.

Jau 2 km tālāk upes labajā krastā straujā līkumā redzams Katrīnas iezis - ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums.

Vēl pēc kilometra labajā krastā apskatāmas Gūdu klintis (sauktas arī par Gaviļu iezi atbalss dēļ un Tālskatu iezi skaistā skata dēļ). Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m.

Par Gūdu klintīm ir vairāki nostāsti. Tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis velnam. Velns tad arī ierāvis saimnieku pa stāvo krauju ar visu naudas maisu dziļajā atvarā iepretim Gūdu klintīm.

Šim atvaram plostnieki, garām braucot, allaž ziedojuši sudraba naudu, lai tiktu garām viltīgajam līkumam. Ja noslīcis kāds plostnieks, tad, lai viņu atrastu, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē.

Vēl pusotru kilometru zemāk ir Launaga iezis – tā iesaukts tādēļ, ka vislabāk izskatās launaga laikā, kad to apspīd saule. No ieža augšas paveras lielisks skats. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā.


Kilometru pirms Turaidas būs kreisā krasta pieteka Vējupīte. Ja vēl ir atlicis drusciņ spēka, var piestāt GNP apmetnes vietā „Vējupīte”, uzkāpt Gleznotāju kraujā un izstaigāt Kraukļu aizu Vējupītes sānu gravā. Kraukļu aiza ir Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala – Kraukļu ala.

Turpat netālu – Pētera ala un Sateseles pilskalns, bet kāpjot augšup pa kāpnēm, var sasniegt Paradīzes kalnu jeb Gleznotāju krauju. Kilometru tālāk ir Turaida, un labajā pusē atrodas lielā Turaidas sala. Vēl 2 km zemāk Siguldas tilts, kurš ir ceļojuma galamērķis.