Sākums › Pakalpojumi › Laivu maršruti

Laivu noma piedāvā salīdzinoši mierīgu apmēram 38 kilometrus garu laivu maršrutu, kas ir piemērots divu dienu nobraucienam ar vairākiem apskates objektiem.

Maršruta sākums ir pie Valmieras apvedceļa tilta, un pirmā apmetnes vieta būs tikai pēc 9,5 kilometriem.
Pirmā apmetnes vieta ‘’Sapa’’ - agrāk, kad pa Gauju kuģoja plostnieki, šo vietu sauca ‘’Iemetēji’’. Vietvārda nosaukums izveidojies no tā, ka šī ir bijusi vieta, kur baļķi, kas tika pludināti lejup pa straumi, no krasta tika ieripināti Gaujā.

Laižoties tālāk, ir apskatāmi divi ģeoloģiski objekti - kreisajā krastā ir redzams Liepas iezis, kas ir apskatāms no upes, savukārt labajā krastā – ar ainaviskām takām, barjerām, kāpnītēm un skatu laukumiem labiekārtotais Sietiņiezis. Īpašu savvaļas bišu bagātīgi izcaurumotā baltā smilšakmens klints savu vārdu devusi arī tuvējām mājām – „Sietiņi”.

Laižoties tālāk, Gaujas kreisajā krastā būs nākamā apmetnes vieta ‘’Grīviņi’’. Pa ceļam kreisajā krastā būs redzama Grīviņupītes ieteka un Grīviņu iezis jeb Sarkanās klintis vai Leču iezis. Pāris kilometrus lejup pa straumi, prom no krasta paslēpušās Līču-Laņģu klintis ar daudziem avotiem. Ceļvežos tās raksturotas kā Latvijā augstākais iezis (30 m).  Šie objekti nav labiekārtoti un nav pielāgoti apmeklējumiem.

Lejup pa straumi pēc apmēram 7,8 kilometriem Gaujas kreisajā krastā ir nākamā apmetnes vieta ‘’Rauna’’. Šeit ir ļoti ērti piebraukt ar laivām un viegli uzvilkt tās krastā. Ja pa piebraucamo ceļu dodas prom no apmetnes līdz ceļam Valmiera – Cēsis, iespējams apskatīt dzelzceļa tiltu pār Raunu.

Nepilnu kilometru lejup pa straumi upes kreisajā krastā ir skatāms Kazu iezis kuru mēdz saukt arī par Paeglīšu iezi, Kāzu iezi, Sarkanajām klintīm, diemžēl to var skatīt tikai no upes, jo tā apkārtne nav labiekārtota.

Aiz trim gandrīz 90 grādu līkumiem tālāk no krasta paslēpušās klintis ar neparastu nosaukumu Berlīne. Šeit pa mazu taciņu var nokļūt līdz Jāņmuižas ciematam, kur ir veikals un autobusa pietura.

Tālāk pa straumi esat nonākuši līdz Ķeines līcim, aiz kura jau ir redzama nākamā apmetne ‘’Ķeines’’. Kādreizējā ”Ķeines” kroga mantinieki izmisīgi cīnās ar upi par krasta nostiprināšanu. Gadu gaitā Gauja sev līdz paņēmusi ne tikai pāris hektārus lielu palienes pļavu, bet arī stāvkrasta nogāzi, dārzu un šobrīd apstājusies pāris soļus no mājas stūra.
Lejup pa Gauju, labajā krastā, ceļa Cēsis – Rāmnieki – Valmiera malā, ir nākamā apmetnes vieta ”Jāņarāmis” ar ērtām piebraukšanas iespējām autobraucējiem. Daudzi ūdenstūristi šo vietu izmanto kā brauciena sākuma vai beigu punktu.

Laižoties tālāk, pēc 2,5 kilometriem sasniedzam nākamo apmetnes vietu ‘’Priedulājs’’. Šajā posmā apmēram pusotra kilometra aiz pieturvietas ”Jāņrāmis” Gaujas kreisajā krastā, garas attekas galā paslēpušās Ramatu klintis. Tā ir viena no varenākajām smilšakmens sienām Gaujas senlejā ar vairākām nišām un avotiem. Šī vieta nav labiekārtota un nav pielāgota apmeklētāju apskatei. Posmā sastopamas arī Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta.

Aiz apmetnes ”Priedulājs” nākamajā līkumā, kreisajā pusē tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju, līdz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500m gara, vienlaidus smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām.

Pēc Ērgļu klints apskates, laižoties lejup pa straumi, sasniegta apmetne ”Lenči”. Apmetne iekārtota labajā pusē uz stāva Gaujas krasta. Lai izkāptu, jāpabrauc uz priekšu, jo apmetne ir ļoti gara – pietiek vietas gan auto, gan ūdenstūristiem. Senāk te bijusi pārceltuve, tā sauktais “Lenču rāmis”. Labajā pusē Lenčupes ieteka, lejpus apmetnei divas lielas, ar mežu apaugušas salas.

Līdz galamērķim atlikuši vairs tikai 2,2 kilometri. Atlikušajā posmā, nepilnus 2 kilometrus pēc ”Lenču” apmetnes, labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns.

Esam nonākuši līdz maršruta galamērķim – kempingam “Jeņču laivas” (Gaujas iela 90a, Cēsis).