
Posmā sastopamas arī Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta.
2,5 kilometrus aiz apmetnes "Jāņrāmis" sasniedzam nākamo apmetnes vietu "Priedulājs". Laižoties tālāk, aiz apmetnes nākamajā līkumā kreisajā pusē, tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju, līdz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500 m gara, vienlaidus smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām.


Līdz nākamai apmetnei 2,2 kilometri. Pēc nepilniem 2 kilometriem labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns.
Esat nonākuši līdz apmetnei "Cēsis". Šī apmetne atrodas lejpus Cēsu jeb Raiskuma tiltam Gaujas labajā krastā. Te var ērti piebraukt ar automašīnām un ielaist vai izcelt laivas. Apmetni apsaimnieko tūrisma firma, šī apmetne bieži tiek izmantota ceļojuma beigšanai vai sākšanai.
Tālāk Jūs dodaties pa Gaujas straujāko lejteces posmu (upes kritums - ap 5 m, nobrauciena ilgums apmēram 4-5 stundas) ar daudziem ievērojamiem apskates objektiem gan no upes, gan arī kāpjot krastā.
Nākamā tuvākā apmetne ir "Kvēpene", kas atrodas Gaujas labajā krastā. "Kvēpene" ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Šajā posmā ir apskatāms varenais pieclatnieka ozols. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis.

Puskilometru aiz Briedīšu ieža Gaujā ietek Amata, kas ir viena no Latvijas straujākajām un skaistākajām upēm.
Pēc neilga brīža upes labajā krastā skatam paveras Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties.

Līdz nākamajai apmetnei "Skaļupe" ir 3,9 km, tālāk pēc apmēram 4,5 km sekos apmetne "Katrīnas" un tad jau pēc apmēram kilometra jūsu maršruta galamērķis Līgatnes pārceltuve.
Laižoties šo posmu pa Gauju, jūsu skatam Gaujas labajā krastā pavērsies Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī Enkurakmens iezis, kas savu nosaukumu atguva tikai 2007. gadā. Līdz tam kartēs klints nosaukuma vispār nebija. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs "Līgatne".

Aiz neliela līkuma esat nonākuši pie galamērķa Līgatnes pārceltuves, kreisajā krastā atrodas Kanoe kempings, kur var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, kur ir veikals un sabiedriskais transports.
Līgatnes pārceltuve ir vienīgā saglabājusies Gaujas pārceltuve. 17. gadsimtā pār Gauju bijušas 9 celtuves, lai nodrošinātu ērtu satiksmi ar Igauniju un Krieviju. Aizvadītā gadsimta 20. – 30. gados satiksmes nodrošināšanai bez jau tālā senatnē minētajām Valmieras un Siļķu pārceltuvēm šāda veida ierīce bija galvenais pārcelšanās līdzeklis pāri Latvijas upēm.
