Maršrutu uzsāk no Jeņču laivu kempinga teritorijas (Gaujas iela 90a, Cēsis).
Nākamā tuvākā apmetne ir "Kvēpene", kas atrodas Gaujas labajā krastā. "Kvēpene" ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Šajā posmā ir apskatāms varenais pieclatnieka ozols. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis.

Puskilometru aiz Briedīšu ieža Gaujā ietek Amata, kas ir viena no Latvijas straujākajām un skaistākajām upēm.
Pēc neilga brīža upes kreisajā krastā skatam paveras Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties.

Līdz nākamajai apmetnei "Skaļupe" ir 3,9 km, tālāk pēc apmēram 4,5 km sekos apmetne "Katrīnas" un tad jau pēc apmēram viena kilometra jūsu maršruta galamērķis Līgatnes pārceltuve.
Laižoties šo posmu pa Gauju, jūsu skatam Gaujas labajā krastā pavērsies Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī Enkurakmens iezis, kas savu nosaukumu atguva tikai 2007. gadā. Līdz tam kartēs klints nosaukuma vispār nebija. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs "Līgatne".

Aiz neliela līkuma esat nonākuši pie galamērķa Līgatnes pārceltuves, kreisajā krastā atrodas Kanoe kempings, kur var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, kur ir veikals un sabiedriskais transports.
Līgatnes pārceltuve ir vienīgā saglabājusies Gaujas pārceltuve. 17. gadsimtā pār Gauju bijušas 9 celtuves, lai nodrošinātu ērtu satiksmi ar Igauniju un Krieviju. Aizvadītā gadsimta 20. – 30. gados satiksmes nodrošināšanai bez jau tālā senatnē minētajām Valmieras un Siļķu pārceltuvēm šāda veida ierīce bija galvenais pārcelšanās līdzeklis pāri Latvijas upēm.
