Piedāvājam iznomāt laivas vieglam 1 dienas braucienam pa skaisto Gauju. Maršruta garums 24 km, maršruta sākums pie Līgatnes pārceltuves. Līgatne atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus.
Līgatnes pārceltuve ir vienīgā šāda veida pārceltuve Baltijā. Pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļos. To veido 2 paralēli novietotas koka laivas, kuras savieno dēļu klājs. Trose, kas nostiepta pāri upei, neļauj straumei aiznest prāmi, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Prāmnieks tikai ievirza pārceltuvi straumē.
Prāmi pēc Otrā Pasaules kara par saviem līdzekļiem izveidoja Līgatnes papīrfabrika, lai nodrošinātu strādniekiem un skolniekiem no Gaujas pretējā krasta iespēju nokļūt Līgatnē. Pirms kara pārceltuves vietā atradās tilts, kas kara laikā tika iznīcināts.
Jau 2 km tālāk upes labajā krastā straujā līkumā redzams Katrīnas iezis - ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums.
Vēl pēc kilometra labajā krastā apskatāmas Gūdu klintis (sauktas arī par Gaviļu iezi atbalss dēļ un Tālskatu iezi skaistā skata dēļ). Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m.
Par Gūdu klintīm ir vairāki nostāsti. Tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis velnam. Velns tad arī ierāvis saimnieku pa stāvo krauju ar visu naudas maisu dziļajā atvarā iepretim Gūdu klintīm.
Šim atvaram plostnieki, garām braucot, allaž ziedojuši sudraba naudu, lai tiktu garām viltīgajam līkumam. Ja noslīcis kāds plostnieks, tad, lai viņu atrastu, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē.
Vēl pusotru kilometru zemāk ir Launaga iezis – tā iesaukts tādēļ, ka vislabāk izskatās launaga laikā, kad to apspīd saule. No ieža augšas paveras lielisks skats. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā.
Nobraucot 2 km, redzama kreisā krasta pieteka Vildoga, vēl 2 km tālāk labā krasta pieteka Brasla – ainaviski bagāta upe, arī piemērota laivu braucieniem. Upīte Dauda ietek Gaujā 9 km zemāk. Tek pa kanjonveidīgu līdz pat 40 m dziļu gravu ar vairākiem līdz 2,3 m augstiem ūdenskritumiem. Tuvojoties Siguldai, gandrīz no katra upes līkuma jau būs saskatāma Turaidas pils.
Kilometru pirms Turaidas būs kreisā krasta pieteka Vējupīte. Ja vēl ir atlicis drusciņ spēka, var piestāt GNP apmetnes vietā „Vējupīte”, uzkāpt Gleznotāju kraujā un izstaigāt Kraukļu aizu Vējupītes sānu gravā. Kraukļu aiza ir Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala – Kraukļu ala.
Turpat netālu – Pētera ala un Sateseles pilskalns, bet kāpjot augšup pa kāpnēm, var sasniegt Paradīzes kalnu jeb Gleznotāju krauju. Kilometru tālāk ir Turaida, un labajā pusē atrodas lielā Turaidas sala. Vēl 2 km zemāk Siguldas tilts, kurš ir ceļojuma galamērķis.