Brauciens sākas no Ļaudonas tilta. Seko garš nobrauciens, ik pa laikam redzamas upju pietekas – Nirīte un Smerdīte pēc aptuveni 4 km un vēl pēc 9 km labā krasta pieteka Arona. Turpat aiz Aronas ietekas labajā krastā ir kempings Upmalas (tel.nr. 28372673).
5,5 km tālāk ir apdzīvota vieta Aiviekste un Aiviekstes HES – viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. 1925. gadā no vienkāršām lauku dzirnavām tika izveidota tā laika lielākā Latvijas hidroelektrostacija (līdz uzcēla Ķeguma HES) ar apmēram 1000 Zs hidroturbīnu un 500 Zs tehniskās rezerves jaudu. Laika gaitā HES pārdzīvojusi dažādas izmaiņas. Par tām stāsta muzeja ekspozīcija. Ekskursanti var pavērot turbīnas darbu, apskatīt aizsprostu un zivju ceļu. Aizsprostu vieglāk apnest pa labo pusi.
Pēc divarpus kilometriem labajā krastā ir karjeru dīķi, bijušais Krievciema dzirnavezers un Vesetas kanāls. Lai novadītu ūdeņus no karjeriem, kur dolomīta ieguve uzsākta 20.gs. 60.gadu beigās, bija nepieciešams regulēt un padziļināt Vesetas upes lejasgalu. Šajā nolūkā Vesetas upes galvenā gultne tika novirzīta pa Vesetas atteku un netālu no Pļaviņas - Madona šosejas izrakta jaunā vietā, nevirzot to cauri dzirnavezeram, bet ievadot blakus izmantotajā karjerā (Krievciema ūdenskrātuvē) un pēc tam Aiviekstē. Bijušais dzirnavezers tika daļēji aizbērts ar izrakto zemi. No apm. 1969.g. Vesetas atteka un dzirnavezers ir sauss, jo jaunā Vesetas gultne ir dziļāka par bijušo dzirnavezeru.
Pēc 4 km ir vēl viena hidroelektrostacija – Spridzēnu HES. Pirms aizsprosta kreisajā krastā ir neliela atteka, tur salīdzinoši viegli laivas var apnest. Spridzēnu HES uzbūvēta 2002.g. beigās. Izmantojot strauju Aiviekstes upes līkumu Vēzenes krācēs, hidroelektrostacija uzbūvēta 0,44 km gara derivācijas kanāla galā. Atvadkanāla garums 0,22 km. Reāla uzstādinājuma nav. Uz upes izveidots akmens krāvuma slieksnis, kas ļauj zivīm pārvietoties pa upi.
Pusotru kilometru tālāk ir Vesetas grīva. Ir vērts tajā iegriezties un apskatīt Akmens mūra tiltu ar trim lokveida ailēm, kurš saglabājies pie ietekas Aiviekstē uz vecā Pļaviņu - Madonas ceļa. 19,60 m garais tilts ietver 3,70 m platas ailes. Tilts uzbūvēts 1925. gadā no rupji kaltiem laukakmeņiem un bijis apmests ar kaļķu javu. Šādi tilti Latvijā saglabājušies maz. Pie saglabājamām tilta vērtībām pieder tilta konstruktīvais risinājums un apmērs, masīvi ledgrieži, kas raksturīgi tieši šim tiltam un stāvas pusaploces veidā mūrētas akmens velves. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2011. gadā tiltu iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Pēc kilometra ir jaunās šosejas tilts un kreisā krasta pieteka Bērzaune, pēc 2 km Akmeņstrauts ietek Aiviekstē no labās puses. Tālāk 2 km garumā seko Babraunīca (kreisā krasta pieteka), dzelzceļa tilts un šosejas tilts, un tad jau ir klāt Gostiņi – ceļojuma galapunkts. Gostiņi ir mazs miestiņš divu upju satekā ar 500 iedzīvotājiem un kādu simtu māju. Šobrīd Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, taču savulaik tā bija pilsēta ar pāris tūkstošiem iedzīvotāju, savu vadību un ģerboni. Gostiņi ir vecāki par Pļaviņām. Pļaviņu miests savu nosaukumu ir ieguvis no muižas zemnieku mājām "Pļaviņas". Bija arī krogs ar tādu pašu nosaukumu, kurā varēja atpūsties Daugavas plostnieki. Pļaviņu straujā attīstība sākās 1861. gadā pēc Rīgas - Daugavpils - Orlas dzelzceļa atklāšanas.