Viss sākās 28.aprīļa rītā. Bija norunāts tikties pie Ķekavas TIC plkst. 10:00! Saģērbusies silti,paņēmusi līdzi rezerves drēbes,siltu tēju un maizītes. Biju gatava savam pirmajam laivu braucienam. Iekāpuši mašīnā braucām uz Tīnūžiem. Atbraukuši līdz vajadzīgai vietai,sākam gatavoties laivošanai ar jeņču laivām. Uzvelkam papildus drēbes (kā nu kuram vajadzēja),uzvelkam drošības vesti un jau varam lēnām doties uz laivām. Dažiem bija jautri ieraugot mazās krācītes, es no sākuma nebiju baigi priecīga par to.
.jpg)
Nu ko,laivošana sākās. Esmu vienā laivā ar Juri,tā kā stūrēt es nemāku,pieteicos sēdēt laivas priekšgalā. Kamēr iemācījos stūrēt,paspējām jau uzbraukt uz pirmā lielā akmeņa. Abi nebijām pieraduši airēt kopā . Ar laiku jau sāku piešauties kā tas darāms. Ūdens mierīgs,putni čivina un saulīte pamazām lien ārā no mākoņiem. Nu jau man sāk iet mazliet labāk un ātrāk. Visu laiku gribējās vienkārši sēdēt un vērot dabas skatus,bet es tik dzirdu no aizmugures - Juris: "Liene,airē,nesēdi,airē!" Visu laiku tik māca. "Divas reizes paairē un atpūties, un tad atkal." Juris man bija ļoti labs skolotājs. Smējāmies,stāstīja jokus. Un jau pirmā pieturvieta. Piestājām,parunājām,padomājām un tad jau atkal sākam laivot. Laivošanas laikā uzzināju ka esmu koku magnēts. Visu laiku airēju uz kokiem.
.jpg)
Nu jau esam otrā piestāšanas pī-pauzē. Šoreiz mēs paēdām,iedzērām siltu tēju. Kamēr vīrieši viens ar otru runāja,es ieraudzīju lielu līdaku. Gandrīz paspēju viņu nofotografēt,bet aiii,par vēlu. Paēduši,padzēruši un atpūtušies,izdomājam ka man vajag pamainīt aizmugurē citu "skolotāju" . Un tik sākās,no sākuma viss ok,bet tad jau abi tā pa riktīgo uz kokiem,koks pēc koka. Abi nosmējušies,airējam lēnām.
.jpg)
Sākās lielie līkumi,nu man bija jautri ar manu stūrēšanu,sāku jau just savas rokas. Tagad zinu ka man viņas ir! Un tik atkal koks pēc koka... Labi ka ne akmeņi... Un re,uzbraucām uz sēkļa,ātri vien tikām nost.. Saule tā sāka svilināt seju ka neko neredzēju kas notiek man priekšā, vai ir akmens vai nav.. Yēe,vēl viens apstāšanās punkts pirms lielā nobeiguma. Izdzeram visu tēju,apēdam visu kas bija ēdams, izstiepjamies un uz priekšu. Airējam,airējam... rokas jau sāk mazliet sāpēt,bet es airēju un izbaudu skatus,līdz kamēr ieraugu koku,mēģinu tikt tālāk no tā koka,bet pēkšņi ietriecamies kokā,es iekritu ar muguru iekšā laivā un aizmugurē "skolotājs" dabū zarus sejā.. Mums pietrūka tikai 5cm lai varētu izpeldēties. Laimīgi izsprukuši cauri,laivojam tālāk. Nu jau beidzot mazāk koku,lielāki un īsāki līkloči un jau dzirdam šoseju.
.jpg)
Tagad es zinu ka noteikti laivošu atkal,jo tas bija tik patīkami. Redzēt dabas skatus no laivotāju puses,izbaudīt klusumu un mieru. Labprāt atkal laivošu ar jeņču laivām... Jāsaka lielu paldies Jurim ka paņēma mani līdzi un iemācīja laivot.
Rakstu par savu piedzīvojumu sagatavojusi : Liene Tabaka - Zariņa