Maršruts paredzēts 2 dienām, ar kopējo garumu 42 km.
Nobraucienu var sākt pie Lēdmanes tilta, vietā ar nosaukumu Beku līcis. Ogre veido Ogres ielejas dabas parku, kura raksturīgākās ainavas ir plēsto akmeņu ēkas (kultūrvēsturiskas vērtības), parkveida pļavas, jaukti ozolu, gobu, ošu meži upes krastos, upes straujteces.
Turpat upes labajā krastā atrodas Bekubodes maiznīca, kur var iegādāties gardu maizi. Aptuveni pēc 3 km Ogrē ietek Lobe, kuras krastā, ceļa malā, - Lobes krogs, kas celts1886. gadā. Agrāk šeit bijis krogs un iebraucamā vieta, pašlaik jauks krodziņš, kur izsalkušajiem ceļiniekiem ieturēt maltīti, kā arī viesu nams. Pēc 300 m, kreisajā krastā, atrodas z/s „Saliņas”, kas no maija līdz septembrim piedāvā telts vietas, virtuves stūrīti klētī un nelielu pirtiņu.
Aptuveni pēc 4 km „Jaunķērpji”, kur iespējams ierīkot nometnes vietu. Posmā no „Saliņām” līdz „Jaunķērpjiem” redzami vairāki smilšakmens atsegumi, upe kļūst platāka un lēnāka, 800 m tālāk upē parādās lielas salas.
3 km tālāk „Kalniņi” ar smilšainu pludmali, kur ērti izkāpt krastā. Pēc 1 km Ogres pieteka Aviekste. Vēl mazliet uz priekšu, kreisajā krastā, Straumes dzirnavas, kur krastā iespējams ierīkot arī nometnes vietu. Abos upes krastos dolomīta atsegumi.
Nākamā pietura pēc 2,5 km – Glāzšķūnis, kas savu nosaukumu ieguvis pateicoties pudeļu fabrikai, kas šeit atradās 18. gs. 100 m pirms Ķeguma – Siguldas tilta, labajā krastā, atrodas Jāņozols (5,4 m). Pēc 2 km Asaru līcis labajā pusē un Sietiņu dižakmens kreisajā krastā. Akmens ir 5,8 m garš, 5,2 m plats, 1,7 m augsts. Vēl mazliet uz priekšu – Kalnrēžu atsegums, kur var mēģināt atrast arī 3 m garo alu.
Nākamā nometnes vieta pēc 4 km „Indrānos”, Ogresgala pagastā.
Tālāk upe plūst uz Ogresgalu un sasniedz to pēc aptuveni 3,5 km. Pie tilta pāri Ogrei, netālu no Rankas upes ietekas Ogrē, Rankas iela, kur savu darbnīcu iekārtojis amatnieks Jānis Zviedris. Meistars izgatavo svēpēto jeb melno keramiku. Mazliet vēl uz priekšu atrodas „Kārļi” – vieta, kur 1903. gada vasaru pavadīja Emīls Dārziņš.
Vēl atlikuši aptuveni 10 km līdz Ogres pilsētai.
Izmetot līkumu gar Dārziņiem, Ogres dolomītu krauja netālu no bijušās Ogres kartona fabrikas. Krauja sasniedz 4 m augstumu un no ģeoloģiskā viedokļa ir unikāls dabas objekts ar paleontoloģisku nozīmi, jo tajā konstatētas dažādu seno jūras bezmugurkaulnieku un fosilo zivju atliekas.
3 km aiz tilta redzams Ogres ev. lut. baznīcas tornis labajā krastā. Šeit maršrutu var arī beigt, jo turpat ir arī autostāvvieta vai turpināt nobraucienu garām Ogres Sv. Nikolaja pareizticīgo draudzes lūgšanu namam.
Pēc 250 m redzams lielākais lokveida tipa tilts Latvijā – Arkveida gājēju tilts, kas savieno pilsētas centrālo daļu labajā krastā ar Pārogri kreisajā krastā. Šeit aiz kokiem paslēpusies Ogres estrāde, kura savos ziedu laikos bija viens no lielākajiem brīvdabas pasākumu kompleksiem Latvijā. Šobrīd viss ir pieklusis un estrādes liktenis nav skaidrs.
Tikai 300 m tālāk upi šķērso dzelzceļa tilts, bet laivu maršruta galapunkts pēc 500 m pie autoceļa E22 tilta.